Tuvākie pasākumi
Ķeguma mākslas studijas jubilejas izstāde
Kultūra > Atpūta
No 01.09.2021 līdz 01.10.2021
Smieklu jogas un Koučinga nodarbības jauniešiem
Jauniešu pasākums > Atpūta
No 09.09.2021 līdz 10.12.2021
Ekskursija uz Ogri
Kultūra > Atpūta
No 13.09.2021 līdz 11.10.2021
Baltu Vienības diena
Sabiiedrība > Atpūta
22.09.2021
Jautājums domei
Ķeguma Novada Ziņas
Attēli un video

Jaunumi


Dodies izzinošos piedzīvojumos un pastaigās pa Ķeguma novadu
5.daļa
Ar šo rakstu turpinām stāstu sēriju par Ķeguma novada interesantām tūrisma apskates vietām.


Iepriekšējā rakstā iepazīstinājām Jūs ar Birzgales pagasta interesantām tūrisma apskates vietām, un ceļojuma beigās piestājām savvaļas dzīvnieku dārzā “Saulītes”. Kad esat apciemojuši skaisto dambriežu ganāmpulku un Skotijas savvaļas govis – hailenderus un varbūt izmantojuši kādas novada naktsmītnes sniegto pakalpojumu, aicinām Jūs turpināt  mūsu tūrisma piedzīvojumu un doties tālāk uz nākamo apskates objektu, nogriežoties pa kreisi no autoceļa P85 uz autoceļu V979 Enkurnieki – Birzgale un braucot tikai taisni, Jūs nokļūsiet vietā, kur atrodas “Simbolpiemineklis Andrejam Pumpuram”. Šajā vietā 1841. gada 22. septembrī necilā  “Ķeirānu” meža mājiņā (nav saglabājusies līdz mūsdienām) piedzima latviešu tautas eposa “Lāčplēsis” autors Andrejs Pumpurs. Daugavas kreisajā krastā pavadījis bērnību, A. Pumpurs kļuva par labu mērnieku, karavīru. Dzimtajā pusē dzirdētās teikas, plašo silu un ūdeņu tuvumā gūtie iespaidi palīdzēja viņam veidoties par dzejnieku. Atzīmējot latviešu tautas eposa “Lāčplēsis” simtgadi, 1988.gadā  tika atklāts tēlnieka J. Karlova un arhitektes I. Rībenas veidotais kopdarbs – vairāk kā sešus metrus augsts akmens piemineklis, kas izgatavots no Kazahstānas atvesta krēmkrāsas gliemežvāku smilšakmens. 1991.gadā uz dzejnieka 150. jubileju šeit tika atklāts un uzstādīts arī A.Pumpura bronzā kalts krūšu tēls, kas diemžēl, līdz mūsdienām nav saglabājies, jo tika nozagts.

Simbolpiemineklis Andrejam Pumpuram


Kad esat apskatījuši pieminekli un iepazinušies ar A.Pumpura dzimto pusi, tad varam doties tālāk. Pagriežoties braucienam pretējā virzienā, braucot  taisni, nokļūsiet līdz P85 šosejai un nogriežoties pa kreisi un braucot apmēram 2km uz priekšu šosejas kreisajā malā, uzreiz aiz Daugavas sīkās pietekas “Dīriķupītes”, atradās “Dīriķu” mājas. Šajās mājās bērnību pavadīja A. Pumpurs. Mājas sagrautas Pirmā pasaules kara laikā (1914 -1918). Šeit 1990.gadā pie “Dīriķupītes” tilta, tika uzstādīta tēlnieka V. Titāna veidotā piemiņas zīme, kas ir Latvijas Kultūras fonda dāvana.

Piemiņas zīme “Dīriķupīte”


Dodoties vēl uz priekšu, apmēram 3km Ķeguma virzienā, šosejas kreisajā malā ieraudzīsiet vēl vienu piemiņas zīmi -  „Robežkrogs. Vidzeme. Kurzeme”, autors - tēlnieks V.Titāns. 1990. gadā Latvijas Kultūras fonda dāvinātais piemineklis iezīmē kādreizējo robežu starp Lindes muižu Kurzemē  un Lieljumpravas īpašumiem Vidzemē. Lieljumprava bija liela muiža Daugavas labajā krastā, bet tai bija arī neliels īpašums, saukts Mazjumprava, upes kreisajā krastā Birzgales pusē. Vecais ceļš bija tuvu Daugavai. Uz Kurzemes – Vidzemes robežas bija pat muita un krogi, vēlāk tikai krogi. Latviešu tautas eposa “Lāčplēsis” autors Andrejs Pumpurs puikas gados tur noklausījies lielceļa braucēju, gājēju un Daugavas plostnieku stāstus un leģendas.

Kad esat apskatījuši un iepazinušies ar A.Pumpura bērnības takām un dažādo vietu vēsturisko nozīmi, tad braucot uz priekšu, P85 šosejas labajā malā, apmēram pēc 6km nogriežoties pa labi,  navigācija aizvedīs uz “Slaidēnu pilskalnu”. Pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kura aizsargjosla iesniedzas  dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” teritorijā. Pilskalns datēts ar 1.g.t.p.m.ē. Apskates objekts atrodas privātīpašumā, tāpēc savs apmeklējums būs jāsaskaņo ar īpašniekiem. Brīvi pieejams vienīgi no Daugavas puses.  Uzstādītās “Slaidēnu pilskalna” piemiņas zīmes autors ir tēlnieks V.Titāns.

Atgriežoties atpakaļ uz P85 šosejas, braucot tālāk uz priekšu, autoceļa malā ieraudzīsiet vēl vienu norādi, kas aicina apskatīt nākošo vietu - “Baronu Hānu kapi un Pirmā pasaules kara Brāļu kapu ansamblis”. Šis ir unikāls baronu Hānu dzimtas un Pirmā pasaules kara Brāļu kapu ansamblis. Sākotnēji veidota kā dinastijas kapsēta, bet 1915.gadā, kad Pirmā pasaules kara kaujas sasniedza Lindes muižas apkārtni Daugavas krastā, barons Karls fon Hāns atļāva kritušos apglabāt dzimtas kapsētā. Mūžīgo mieru šeit raduši gan ķeizariskās Vācijas, gan cariskās Krievijas armiju karavīri.

Pēc šīs tūrisma vietas apskates, turpinot braucienu, apmēram pēc 1km nogriezīsieties pa labi un turpināsiet ceļu līdz nokļūsiet pie viena no skaistākā un ievērojamākā apskates objekta Ķeguma novadā  - “Lindes muižas parks un vārti”, kura vēsture ļoti sasaucas ar iepriekš apmeklēto  tūrisma vietu.

Lindes parka vārti

Lindes muiža hronikās pieminēta jau 13.gadsimtā, kad piederējusi Fon Lindu dzimtai. Sākotnēji muiža saukta par “Pletenberģi” jeb “Lielo Daugavas muižu”.  16. gs. vidū šīs zemes tika izlēņotas baronu fon Pletenbergu dzimtai, kas šeit izveidoja muižu. Lindes muižas parks tapis no 1767-1772.gadam. Iespējamais dārza projekta autors  - G.F. fon Pletenberga meitu mājskolotājs Brethners. Parks aizņēmis  7.4 ha lielu teritoriju un bijis iekārtots uz 4 terasēm, kuras savienoja indiešu kāpnes  un vienu  no otras atdalīja stāvs laukakmeņu mūrītis. Parka teritorijā interesants fenomens ir  Holandes liepu stādījumi, kas sava spocīgā izskata dēļ izskatās, kā šķietami augtu ar saknēm uz augšu. Pletenbergu dzimta pār šo īpašumu valdīja 230 gadus. Vēlāk muižas komplekss  nonācis Mengdenu, tad Hānu rokās. Pirmā pasaules karā tā tika stipri sabombardēta un netika atjaunota. Līdz mūsdienām vienīgie no muižas kompleksa ir saglabājušies tikai 1767.gadā celtie Lindes muižas vārti baroka stilā. Vārtus būvējis mūrniekmeistars Mēdlers. Vārti un parks ir valsts nozīmes kultūras pieminekļu objekti.

Kad esat izstaigājuši un apskatījuši skaisto Lindes parku un vārtus, tad, atkarībā no Jūsu maršruta plānošanas laikiem, noteikti iesakām, turpat parka teritorijā, ieturēt pikniku, ja līdzi ir paņemti dzērieni, sviestmaizes vai citas uzkodas, baudot skatu uz Daugavu vai skaistajiem Holandes liepu stādījumiem.  

Lindes parks

Ja tomēr izvēlējāties turpināt braucienu bez piknika, tad iesakām apstāties atpūtas vietā pie Ņegas upes (saukta arī par Melderupi), kas atrodas braucot vēl uz priekšu pa P85 šoseju apmēram 5km attālumā no Lindes parka (pirms Ņegas tilta nogriežoties pa kreisi). Šeit ir iespēja vasaras karstajā laikā ļauties veldzējošām peldēm un baudīt ūdens priekus arī, ja līdzi paņemta ir kāda  gumijas laiva vai Sup dēlis, ko ērti var ielaist ūdenī. Šī ir jauka vieta, kur pārlaist nakti teltīs, ja tādas ir paņemtas līdzi. Turpat arī uzstādīta un atpūtniekiem pieejama lapene ar galdu un soliem, kur baudīt līdzi paņemto maltīti vai varbūt  līdzi paķertās makšķeres sagādās lielisku lomu vakariņām.

Ņegas upes atpūtas vieta


Netālu no atpūtas vietas atrodas Priedes muižas ēku drupas (tagad atrodas “Krūmiņu” mājas, privātīpašums), “Tiltsargi” – abus Pasaules karus pārdzīvojušas mājas ar vēsturiskām atmiņām, kā arī Otrā pasaules kara fortifikācijas būvju atliekas (viens no šādiem atrodams pēc šādas  GPS lokācijas: 56.696223, 24.790656- Lezmaņu bunkurs). Pie Ņegas upes atrodas Ņegas avotiņš. Avota ūdeni, kā dzeramo ūdeni izmanto tuvāki un tālāki ļaudis, gan no pašu novada, gan apkārtējiem novadiem.

Baudīt brīvdienas un plānot savu ceļošanas maršrutu var dažādi. Šis bija emocijām un iespaidiem bagāts ceļojums, kura laikā aizvadījām lielisku piecu stāstu ceļojumu sēriju pa Ķeguma novadu. Smelies idejas un dodies piedzīvojumos! Atceraties, ka dodoties izkustēties svaigā gaisā neaizmirstiet par distancēšanās noteikumiem un  dariet to, ja esiet veseli.


Rakstu sagatavoja
Ieva Vējone
Ķeguma novada pašvaldības
Projektu vadītāja ar specializāciju
 uzņēmējdarbības un tūrisma attīstībā






 

Fakti par novadu

Platība
490 km2
Iedzīvotāju skaits
5822
Pašvaldības ceļu garums
244 km
Nodarbinātības procents
97,5 %

Noderīgas saites