Tuvākie pasākumi
Ķeguma mākslas studijas jubilejas izstāde
Kultūra > Atpūta
No 01.09.2021 līdz 01.10.2021
Smieklu jogas un Koučinga nodarbības jauniešiem
Jauniešu pasākums > Atpūta
No 09.09.2021 līdz 10.12.2021
Ekskursija uz Ogri
Kultūra > Atpūta
No 13.09.2021 līdz 11.10.2021
"Dārzeņu festivāls" Rembatē
Kultūra > Atpūta
25.09.2021 11.00
Andrejam Pumpuram 180!
Kultūra > Atpūta
25.09.2021
Jautājums domei
Ķeguma Novada Ziņas
Attēli un video

Aktualitātes


15.augusta rīts uzausa skaisti saulains, jautri čalojot, autobusa pieturā Birzgalē pulcējās JADARAS un pagasta iedzīvotāji, Ķegumā mūsu pulkam pievienotās vēl ļaudis, kuriem interesēja plānotais ceļojums uz Vidzemi. Ceļojuma mērķis bija iepazīties ar Vidzemes uzņēmējdarbības piemēriem, kā arī ar pieaugušo un jauniešu iespējām sevi pilnveidot. Visi bijām noilgojušies pēc ceļojuma un jauniem iespaidiem.

Pirmais pieturpunkts Līgatnes papīrfabrika. Tā ir unikāla industriāli vēsturiska celtne, kura darbojās gandrīz 200 gadus no 1815. gada. Savulaik tas bija visvecākais rūpniecības uzņēmums Latvijā, kurš darbojies bez pārtraukuma. Fabrikas pirmo ēku uz Paltmales muižas iznomātas zemes Līgatnes upes krastā uzbūvēja Konrads Justus Štorhs un Karls Kibers. Papīra ražošanas vajadzībām tika izbūvēts akvedukts, slūžas un izrakts kanāls. Handfabrikā (tāds nosaukums saglabājies līdz mūsdienām fabrikas pagalmā) no linu lupatām papīru ražoja ar rokām līdz 1871.gadam.  Gadsimtu laikā kā izejvielas ir bijušas linu lupatas, celuloze, kokmasa un makulatūra. Makulatūras kalni vēl šodien glabājas fabrikas pagalmos. Līgatne jau 19.gs. vidū kļūst par galveno kvalitatīvo rakstāmpapīru ražotāju gan Latvijā gan Cariskajā Krievijā - cara Armijas kartēm, papīrus ar ūdenszīmēm utt. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā tā eksportē savus saražotos papīrus uz visiem 5 pasaules kontinentiem. No makulatūras, sākot ar 1994.gadu tika ražoti kvalitatīvi zīmēšanas un akvareļu papīri, kā arī nelielā apjomā papīrs ar ūdenszīmi un melnais papīrs. Tagad jau sešus gadus fabrikā darbs ir apturēts. Darbiniekus pēkšņi vienas dienas rītā vairs darbā neielaida. Patreiz Līgatnes papīrfabrikā ir iespējams gida pavadībā iepazīties ar papīra ražošanas procesu un aplūkot papīrmašīnu un citas iekārtas. Mēs šo iespēju izmantojām. Iespaidi nomācoši, milzīga ražotne atrodas dīkstāvē, viss rūsē un neatgriezeniski iet bojā. Vienīgi gides interesantais stāstījums, kliedēja nomācošo atmosfēru. Jautrā sarunā ar gidi, noskaidrojām, ka fabriku var nopirkt. Domāts- darīts! Visu ceļojuma laiku atcerējāmies iespaidīgo pirkumu, kuru, kāds gribēja nopirkt.

Pusdienas laiku sagaidījām Vienkoču parkā. Vienkoču parks ir pastaigu un atpūtas parks pie Līgatnes upes, kurā izveidotas takas ar daudziem tematiskiem apskates un izziņas objektiem. Šo parku veidot sāka viens cilvēks, tagad viņam protams ir palīgi. Parka daudzveidīgajās zonās izvietoti vēsturisku muižu un citu ēku maketi, koka skulptūras, etnogrāfiskas ēkas, vienkoču laivas, darvas ceplis. Šeit var apskatīt Latvijā pirmo smilšu maisu māju, iepazīties ar tās celtniecības procesu un rast iedvesmu zaļā dzīvesveida piekopšanai.

Vienkoču parkā atrodas Kokamatniecības muzejs, kas iekārtots kā senā darbnīca. Muzejā uzzinājām, kā senie amatnieki izgatavoja sadzīves lietas gan muižkungu, gan citu cilvēku vajadzībām. Kokamatniecības muzejā un parka teritorijā apskatījām vienkoču un citu koka izstrādājumu izgatavotas lietas, īpaša uzmanība tika veltīta vienkoču laivu izgatavošanas procesam.

Pēc gardām pusdienām devāmies uz Valmiermuižas alus darītavu. Tur mūsu grupiņa sadalījās. Alus mīļi devās uz alus degustāciju, tiem, kuriem labāk patīk zirgi, devās uz stalli. Abās vietās klausījāmies stāstījumu atbilstoši tēmai. Mūsu stāstnieki pavēstīja, kā no Valmiermuižas dzīļu ūdens, iesala, dižciltīgiem apiņiem un dabīga rauga top glauns alus. Uzzinājām alus baudīšanas smalkumus, nogaršojām Valmiermuižas brūvējumus alkoholiskos un bezalkoholiskos, iepazinām ēdienus, kurus vislabāk baudīt kopā ar alu.

Izbaudījuši saullēktu pie Burtnieku ezera, otrajā dienā mūsu ceļš veda Adzelviešiem. Tā bija interesantākā ekskursija, kuru piedzīvoju pēdējā laikā. Zemnieku saimniecībā “Adzelvieši” apskatījām senatnīgo sētu, piedalīties kaņepju aizdara degustācijā, miestiņa miežu iesala malšanā. Apmēram divu stundu laikā varējām izgaršot kaņepju aizdaru, ko “Adzelvieši” izgatavo no saimniecībā izaudzētām un novāktām kaņepju sēklām. Uzzinājām, ka ražošanas procesā, aizdaram klāt netiek pievienots ne sviests, ne augu tauki, tāpat arī klāt nav ne sāls, ne citas garšvielas. Tāpēc “Adzelviešu” kaņepju aizdars ir tik garšīgs, aromātisks un dabisks. Gadsimtiem senās Adzelviešu mājas ir vienīgā vieta Latvijā, kur pēc senas gatavošanas un garšas tradīcijas pats māju saimnieks ar rokām soli pa solim, sākot ar kaņepju audzēšanu, gatavo tīru kaņepju aizdaru. Saimnieks aicināja mūs ielūkoties senatnīgajā noskaņā, pašiem apgūt kaņepju auklas gatavošanas meistarību un nobaudīt uz vietas kaņepju produktu gardumus degustācijas laikā.

Iepazināmies ar vēl vienu ģimenes uzņēmumu "Siera un makaronu ražotni" Raunā, kura ir vienīgā vieta Baltijā, kurā top Zaļais siers ar pašu dārzā audzētu sierāboliņu. Saimniece izstāstīja par  ražotni un cienāja mūs ar četriem beramo sieru veidiem - Zaļo sieru, sieru ar garšaugiem, sieru ar baravikām un sieru Ķiplociņš, kā arī veselīgo gī sviestu un pikanto knapsieriņu.

Siera ražotni 2006. gadā Raunā dibināja Ceriņu ģimene. Uz šodienu ģimene ražo jau 16 dažādu nūdeļu veidus. Nu jau varu teikt, ka tie ir ļoti garšīgi, jo šos mājas makaronus gatavo no īstām lauku olām, miltiem un sāls, dažādībai pievienojot sierāboliņu, garšaugus, dilles, bietes, baravikas, sīpolus u.c. dabīgas vielas.

Noslēgumā mūs gaidīja vēl kāds uzņēmīgs jauns cilvēks. Starp pakalniem, kādas ozolu alejas malā savas unikālās idejas īsteno Mārcis Feldbergs. “Laipni lūdzam Vidzemes augstienes skaistākajā novadā - Ērgļu novadā!”, sagaidot viesus, teica “Tiltiņu” saimnieks. Mārcis 2004. gadā no galvaspilsētas uz Ērgļiem devies ar lielām ambīcijām un iecerēm. Lai arī trūcis kompetences lauku tūrismā un finansiālo līdzekļu, ar savu milzu gribasspēku, ideju pārpilnību un trako radošumu viņš panācis ļoti daudz. Mārcis apgalvo, ka cerējis pāris gadu laikā uzsākt pieņemt viesus, bet pirmie tūristi tika uzņemti 2016.gadā. Šobrīd “Tiltiņu” ievērojamākais objekts ir “Kandžas laboratorija”, kur tiek sagaidīti tūristi un viņiem priekšā celti brūvējumi no saimniecībā savāktā. Laboratorijā iepazinām dzēriena tapšanas procesu un baudījām dažādās garšas. Saimnieks saka, ka viņš gatavo nevis dzērienus, bet labas emocijas. Klausījāmies iedvesmojošu stāstījumu par iecerēm un īstenoto. Saimniecības 14 hektāros Mārcis ierīkojis aizraujošas nodarbes dažādām gaumēm. Meža brīvdabas kino viesi labprāt skatās filmas, kā arī, svinot savus svētkus, uz ekrāna vēro fotogrāfijas. Turpat pie meža uzcelta pirtiņa un radošā nojume, kurā iespējams iemācīties dažādas praktiskas lietas. Teritorijā notiek arī komandu saliedēšanas, sporta, kāzu un atpūtas pasākumi. Viena no šķietami pārdrošākajām idejām ir Latvijā vienīgais “Ērču un karūsu ķeršanas čempionāts”, kurā apmeklētājus atraktīvā veidā izglīto par ērcēm - kur tās visbiežāk sastopamas un kā no tām izvairīties. Līdzīgā tematikā tapusi taka “Drošais mežs”, kurā arī mēs devāmies un uzzinājām par priekiem un briesmām, kuras sagaida mežā.

“Dzīvot ir skaisti” ceļojuma noslēgumā secināja, viena no ceļotājām. Mēs piekrītam, dzīvot ir skaisti, ja vari būt kopā ar cilvēkiem, kuriem patīk skaistais, kuri iedvesmojas viens no otra un atbalsta viens otru. Gaidām nākamo ceļojumu!

Jadaru un pieredzes brauciena dalībnieku vārdā Inta Pastare

Fakti par novadu

Platība
490 km2
Iedzīvotāju skaits
5822
Pašvaldības ceļu garums
244 km
Nodarbinātības procents
97,5 %

Noderīgas saites