Tuvākie pasākumi
Jautājums domei
Ķeguma Novada Ziņas
Attēli un video

Apskates objekti


Adrese  "Ezeriņi", Birzgales pagasts, Ķeguma novads
GPS 56.698662, 24.849461
 
LAT
 

Muižas parka  veidošanu ierosinājis G.F. fon Pletenbergs, taču tapis tikai pēc viņa nāves  - veidots no 1767-1772.gadam. Iespējamais dārza projekta autors  - G.F. fon Pletenberga meitu mājskolotājs Brethners. Parks aizņēmis  7.4 ha lielu teritoriju un bijis iekārtots uz 4 terasēm, kuras savienoja indiešu kāpnes un vienu no otras atdalīja stāvs laukakmeņu mūrītis. Pirmā pakāpē bijis ezers, pār kuru vedis trosēs iekārts balts tiltiņš. Uz otrās platformas pletās vienkāršāki stādījumi ar ģeometrisku plānojumu, kur bija paredzēts stādīt puķes un pundurkociņus, arī garšaugus – piparmētras un salvijas. Uz trešās terases atradies ne tikai labi kopts parks, bet arī ideju placis, uz kura rīkotas dažādas muižas balles.

Terases augšējā platformā paralēli  koka žogam stiepās cirptu mazu Holandes liepiņu aleja, kurai blakus platformas lielāko daļu aizņēma 4 no puķēm veidoti ornamentāli partera laukumi, gar malu mazi cirpti bukšu krūmiņi. Uz šīs terases atradies arī paviljons, kurā notikusi svētdienas skola, mazliet tālāk atradušās visas pārējās muižas kompleksa ēkas. Objekts atrodas privātīpašumā, bet ir apskatāms publiski.

 

Lindes muiža hronikās pieminēta jau 13.gadsimtā, kad piederējusi Fon Lindu dzimtai.

1542. gadā Johanns fon Plettenbergs šeit izveido muižu. 18. gs. vidū un 19. gs. sākumā tiek izveidota plaša saimniecība un iekopts parks uz 4 terasēm. 1636. gadā Vilhelms fon Pletenbergs ar testamentu muižu novēl savam vecākajam dēlam Heinriham. 1750.gadā īpašumu manto Georgs Fridrihs fon Pletenbergs, kurš 1767.gadā uzcēla Lindes muižas vārtus. Pēc G.F fon Pletenberga nāves muižu manto viņa meita Sofija Elizabete, pēc laulībām  1784.gadā grāfiene Sofija Megdena. Grāfiene Sofija fon Megdena bijusi gudra un izglītota sieviete, kas uzrakstījusi vairākus būtiskus darbus – “Lindes un Birzgales pagasta pienākamie un klausīšana” 1796.gadā, “Lindes un Birzgales pagasta tiesa” 1805. gadā. Viņa arī izdevusi brīvlaišanas likumu saviem Birzgales – Lindes ļaudīm.

Pletenbergu dzimta pār šo īpašumu valdīja 230 gadus, līdz 1772.gadā nomira G.F. fon Pletenbergs, pēdējais vīriešu kārtas pēcnācējs Pletenbergu dzimtas Kurzemes līnijā.

1844.gadā muiža tiek pārdota Kurzemes gubernatoram baronam filozofijas un juridisko zinātņu doktoram Paulam fon Hānam. Pēc tēva nāves muižu mantoja dēls, arī vārdā Pauls fon Hāns. Kad muiža nonāk P. fon Hāna īpašumā, iezīmējas nākamais muižas kompleksa pārbūves posms. 1866. gadā barons pārbūvēja kungu māju un uzcēla tai otro stāvu. Kungu mājas iekšienē bijušas plašas pagrabtelpas, kurās izvietotas dažādas darbnīcas, virtuves dzīvokļi dienestniekiem, maizes ceptuve un citas telpas. Iekštelpas bijušas bagātīgi mēbelētas, daudzas no tām atvestas no citām muižām. Bijušas istabas, kurās konkrētas mēbeles atvestas no konkrētās muižas: “Kabiles istabas”, “Lindes istaba”, “Variebu muižas istaba”.

1901.gadā muiža nonāca viņa dēla barona Ādolfa fon Hāna īpašumā. Jau pēc gada tālāk to mantoja Ādolfa dēls Karls fon Hāns. Pēdējais muižas īpašnieks barons Karls fon Hāns ar 16. Tukuma pulku piedalījās Latgales atbrīvošanā no boļševikiem, par ko barona īpašumā atstāja muižas centru, pārējo sadalīja 178 jaunsaimniecībās. Pēc baltvāciešu piespiedu izceļošanas 1939.gadā Lindes muiža nonāca valsts īpašumā.

Lindei 1.Pasaules karš bija gājis pāri tikpat nesaudzīgi kā gandrīz visām apdzīvotām vietām Daugavas krastos, kas vienlaicīgi bija frontes līnija. Muiža tika stipri sabombardēta un netika atjaunota. Tā tika izpārdota kā celtniecības materiāli.

 

1767.gadā Georgs Fridrihsons fon Pletenbergs uzcēla Lindes muižas vārtus, kas vienīgie saglabājušies līdz mūsdienām.

Vārtus būvējis mūrniekmeistars Mēdlers. Būvniecība  uzsākta 1767. gadā un pabeigta 1772.gadā. Tie ir celti baroka stilā. To pusloka arkas balsta 4 stabi, sedz mansarda tipa jumts, bet dekorē izmantoti pilastri, bagātīgi profilēta dzega, ailu apvijošas jaslas ar slēgakmeni, fasādē redzams celšanas gads – 1767. Virs vārtu dzegas atradās Pletenbergu dzimtas ģerbonis. Tie bija mūrēti no ķieģeļiem un apmesti, jumts – koka konstrukcijas ar skārda segumu.
 
Vārtu alejas galā, gar Daugavu  gājis ceļš no Jēkabpils uz Rīgu. Uzceļot aizsprostu pie Ķeguma, daļa no ceļa applūdusi.
 
Vārtu mākslinieciskā nozīme noteikta jau 1930.gadā. 1942.gadā piemineklis ticis iekļauts aizsargājamo objektu sarakstā. Parka vārtu atjaunošana sākta 2011.gadā un pabeigta 2017.gadā.


Šobrīd objekts atrodas privātīpašumā, bet ir apskatāms publiski.

 

ENG

Linde Manor Ruins, Park and Gate
Linde manor park was built f rom 1767-1772, w here an interesting phenomenon is the Dutch linden tree plantations which seem to be growing with the roots up. Linde Manor belonged to the family of Baron von Plettenberg, who built  it in the 16th century. During World War I it was heavily bombed and not rebuilt. Linde Manor Gate: In 1767, Georg Friedrichson von Plettenberg built the Linde Manor Gate in Baroque style, which is the only surviving part of the manor complex to this day. Gate and park are objects of national importance.

RUS

Развалины поместья Линдес, парк и ворота
Парк поместья Линдес был создан с 1767 по 1772 годы, где есть интересный феномен – насаждения липовых деревьев Голландии, которые растут будто корнями вверх. Поместье Линдес принадлежало барону фон Плетенбергу, который построил его в 16-м веке. В Первой мировой войне поместье сильно пострадало от бомб и не было восстановлено. Ворота поместья Линдес: в 1767 году Георг Фридрих фон Плетенберг построил ворота поместья Линдес в стиле барокко, которые единственные из комплекса поместья сохранились до наших дней. Ворота и парк являются объектами государственного значения.

 

DSC_09432
DSC_09432
DSC_09439
DSC_09439
Eriks_Racenis_1
Eriks_Racenis_1
Eriks_Racenis_2
Eriks_Racenis_2
Eriks_Racenis_3
Eriks_Racenis_3
Eriks_Racenis_4
Eriks_Racenis_4

 

Fakti par novadu

Platība
490 km2
Iedzīvotāju skaits
5822
Pašvaldības ceļu garums
244 km
Nodarbinātības procents
97,5 %

Noderīgas saites