Tuvākie pasākumi
“Bērnu, jauniešu un vecāku žurija”
Izglītojošs > Atpūta
No 21.05.2020 līdz 01.12.2020
Ķeguma “Veselības apļi 2020”
Sports > Sacensības
No 15.06.2020 līdz 24.08.2020
Rembates “Veselības apļi 2020”
Sports > Sacensības
No 17.06.2020 līdz 26.08.2020
Lekcija Birzgalē
Sabiiedrība > Sanāksme
14.08.2020
Bērna emocionālā audzināšana
Izzinošs > Pasākums Ģimenei
No 17.08.2020 līdz 28.09.2020
Jautājums domei

Aktualitātes

Attēli un video

Apskates objekti


Adrese  "Ezeriņi", Birzgales pagasts, Ķeguma novads
Tālrunis +371 65034195, +371 26605359


Hronikās pieminēta jau 13.gadsimtā, kad piederējusi Fon Lindu dzimtai.

1542. gadā Johanns fon Plettenbergs šeit izveido muižu. 18. gs. vidū un 19. gs. sākumā tiek izveidota plaša saimniecība un iekopts parks uz 4 terasēm. 1636. gadā Vilhelms fon Pletenbergs ar testamentu muižu novēl savam vecākajam dēlam Heinriham. 1750.gadā īpašumu manto Georgs Fridrihs fon Pletenbergs, kurš 1767.gadā uzcēla Lindes muižas vārtus. Pēc G.F fon Pletenberga nāves muižu manto viņa meita Sofija Elizabete, pēc laulībām  1784.gadā grāfiene Sofija Megdena. Grāfiene Sofija fon Megdena bijusi gudra un izglītota sieviete, kas uzrakstījusi vairākus būtiskus darbus – “Lindes un Birzgales pagasta pienākamie un klausīšana” 1796.gadā, “Lindes un Birzgales pagasta tiesa” 1805. gadā. Viņa arī izdevusi brīvlaišanas likumu saviem Birzgales – Lindes ļaudīm.

Pletenbergu dzimta pār šo īpašumu valdīja 230 gadus, līdz 1772.gadā nomira G.F. fon Pletenbergs, pēdējais vīriešu kārtas pēcnācējs Pletenbergu dzimtas Kurzemes līnijā.

1844.gadā muiža tiek pārdota Kurzemes gubernatoram baronam filozofijas un juridisko zinātņu doktoram Paulam fon Hānam. Pēc tēva nāves muižu mantoja dēls, arī vārdā Pauls fon Hāns. Kad muiža nonāk P. fon Hāna īpašumā, iezīmējas nākamais muižas kompleksa pārbūves posms. 1866. gadā barons pārbūvēja kungu māju un uzcēla tai otro stāvu. Kungu mājas iekšienē bijušas plašas pagrabtelpas, kurās izvietotas dažādas darbnīcas, virtuves dzīvokļi dienestniekiem, maizes ceptuve un citas telpas. Iekštelpas bijušas bagātīgi mēbelētas, daudzas no tām atvestas no citām muižām. Bijušas istabas, kurās konkrētas mēbeles atvestas no konkrētās muižas: “Kabiles istabas”, “Lindes istaba”, “Variebu muižas istaba”.

1901.gadā muiža nonāca viņa dēla barona Ādolfa fon Hāna īpašumā. Jau pēc gada tālāk to mantoja Ādolfa dēls Karls fon Hāns. Pēdējais muižas īpašnieks barons Karls fon Hāns ar 16. Tukuma pulku piedalījās Latgales atbrīvošanā no boļševikiem, par ko barona īpašumā atstāja muižas centru, pārējo sadalīja 178 jaunsaimniecībās. Pēc baltvāciešu piespiedu izceļošanas 1939.gadā Lindes muiža nonāca valsts īpašumā.

Lindei 1.Pasaules karš bija gājis pāri tikpat nesaudzīgi kā gandrīz visām apdzīvotām vietām Daugavas krastos, kas vienlaicīgi bija frontes līnija. Muiža tika stipri sabombardēta un netika atjaunota. Tā tika izpārdota kā celtniecības materiāli.

Šobrīd objekts atrodas privātīpašumā, bet ir apskatāms publiski.
 

Fakti par novadu

Platība
490 km2
Iedzīvotāju skaits
5822
Pašvaldības ceļu garums
244 km
Nodarbinātības procents
97,5 %

Noderīgas saites